Kad nepieciešams veikt?
Elektromiogrāfija un neirogrāfija: 10 biežākie iemesli, kādēļ cilvēki nāk uz EMG kabinetu.
- Roku tirpšana. Tā īsta roku nervu vai kakla nervu saknīšu bojājuma pazīme. Ja tirpst rokas, jāprasa ārstam vai ir vajadzīga elektromiogrāfija un neirogrāfija (EMG).
- Sāpes vienā vai abās rokās, īpaši, pie noteiktas kustības plaukstas, elkoņa vai pleca locītavā. Par iemeslu tam visbiežāk ir cīpslas vai locītavas problēma – EMG, parasti, nav vajadzīga.
- Sāpes sprandā vai krustos, kas izstaro uz roku vai kāju. Iespējams, ir iespiests nervs mugurā, bet EMG ir nepieciešama tikai, ja citi izmeklējumi (magnētiska rezonanse vai datortomogrāfija) nedod pietiekošu informāciju par šo problēmu.
- Kāju tirpšana, salšana, dedzināšana. Pastāv liela iespēja, īpaši, ja simptomi ir vienādi izteikti abās kājās, ka kādas slimības dēļ ir bojāti nervu gali kājās. EMG ir praktiski vienīgā metode, kas ļauj precīzi noteikt diagnozi.
- Sāpes pēdās uzsākot staigāšanu no rītiem. Parasti, ļoti sāpīgi pirmie soļi no rīta, vai atsākot staigāšanu pēc atpūtas, ir cilvēkiem, kam ir iekaisusi un savilkta pēdas plantārā saite, nepieciešama ortopēda konsultācija, lai izvērtētu ultrasonogrāfijas vai magnētiskas rezonanses pēdai nepieciešamību.
- Sāpes pēdās pie staigāšanas. Visdrīzāk, ka cēlonis sāpēm ir pēdas locītavu deformācija vai sabiezēti audi ap vienu no sīkiem nerviem pēdas spilventiņa rajonā. Arī šajā situācijā EMG veikšana ir bezjēdzīga, ir jāgriežas pie pēdu specialista – ortopēda.
- Vājums, tirpšana vai muskuļu izdilums rokā vai kājā pēc traumas. Traumu rezultātā var tikt bojāti arī nervi, to vislabāk var noteikt EMG.
- Ķermeņa muskuļu izdilšana un spēka samazināšanās. Var būt dažādu muskuļu, nervu, gremošanas un vielmaiņas slimību izpausme. Vienmēr ir jāgriežas pie terapeita un neirologa, lai izvērtētu, vai nav citas slimības pazīmes, vai ir ietekmēti visi vai daļa no muskuļiem un vai jāveic EMG.
- Muskuļu šķiedru patvaļīga raustīšanās. Tā var būt gan pilnīgi labdabīga un nebūtiska lieta, gan smagas nervu sistēmas slimības kā šajā filmā. Neirologam ir jāizvērtē EMG nepieciešamība.
- Nedabiska muskuļu nogurdinamība. Dubultošanās, kas rodas uz laiku, ilgstoši lasot, šķielēšana, skatoties ilgi uz vienu pusi, balss zudums, ilgi runājot, muskuļu vājums, kas pieaug, ejot pa kāpnēm vai veicot atkārtotas kustības – tas viss var būt nedabiskas muskuļu nogurdinamības pazīme. Neirologam ir jāizvērtē EMG nepieciešamība.
Karpāla kanāla sindroms – viens no biežākiem roku tirpšanas iemesliem naktī un pie fiziskas piepūles!
Slimības simptomi parasti sākumā izpaužas ar epizodisku vidējā pirksta, rādītājpirksta, retāk īķšķa un zeltneša tirpšanu pa nakti, uzreiz pēc pamošanās vai ilgstoši turot sīkus priekšmetus (krūzi, datorpeli, šķēres). Slimībai progresējot, rokas tirpst jau katru nakti, liek mosties 3-4 reizes nakts laikā, tirpšana rodas pat pie īslaicīgas roku piepūles, piemēram, braucot pie stūres. Vēlīnā stadijā rodas pastāvīgs nejūtīgums roku pirkstos, var izdilt atsevišķi muskuļi plaukstā.
Iemesls ir nerva saspiedums šaurajā vietā plaukstas pamatnē – karpāla kanālā. Te sabiezētas rokas cīpslas var daļēji vai pilnībā nospiest nervu. Biežākie iemesli, kādēļ cīpslas sabiezē un iekaist, saspiežot nervu ir: pārslodze, cukura diabēts, vairogdziedzera slimības, reimatoīdais artrīts, grūtniecība. Reizēm karpāla kanāla sindroms rodas arī rokas traumu rezultātā.
Elektromiogrāfija palīdz noteikt, cik izteiktas ir izmaiņas, vai ir nepieciešama steidzama operācija.
Var izpausties ar viena vai vairāku pirkstu tirpšanu vai nejūtīgumu, plaukstas vājumu. Smagos gadījumos rodas rokas muskuļu izdilšana. Ar elektromiogrāfijas palīdzību apstiprina, ka tirpšanas un vājuma iemesls ir tieši rokas nerva bojājums, nevis kāda cita problēma. Piemēram, nervu saknīšu bojājums sprandā vai rokas cīpslu iekaisums.
Visbiežāk praksē sastop:
- karpālā kanāla sindromu ar nerva saspiedumu plaukstas pamatnes līmenī
- kubitāla kanāla sindromu ar nerva bojājumu elkoņa līmenī
- spieķa nerva bojājumu augšdelma līmenī
Pēc pleca traumām, krūts un plaušu vēža operācijām un apstarošanas var rasties visu rokas nervu sakopojuma – pleca pinuma bojājums.
Ja bojājums ir daļējs, rodas tirpšana, nejūtīgums un muskuļu vājumu kādā rokas daļā, piemēram, plaukstā vai augšdelmā. Ja ir pilns un dziļš pleca pinuma bojājums, visa roka var būt nejūtīga un paralizēta.
Elektromiogrāfiju veic, lai atšķirtu pleca pinuma bojājumu no slimībām ar līdzīgiem simptomiem. Tie ir kakla nervu saknīšu bojājums, karpāla kanāla sindroms, pleca locītavas un saišu iekaisums un pat insults.
Var izpausties ar pēdas vājumu, sāpēm un tirpšanu kājā. Smagos gadījumos novēro daļēju kājas paralīzi un muskuļu izdilšanu.
Ar elektromiogrāfijas palīdzību apstiprina, ka tirpšanas un vājuma iemesls ir tieši kājas nerva bojājums.
Kāju nervu bojājums ir salīdzinoši reti sastopami. Daudz biežāk sāpju iemesls kājā ir muskuļu, locītavu, cīpslu bojājums vai jostas saknīšu saspiedums.
Biežākie kājas nervu bojājuma iemesli ir traumas un neveiksmīgas medicīniskas manipulācijas.
Visbiežāk praksē sastop:
- mazā lielkaula nerva bojājumu paceles līmenī
- mazā lielkaula nerva bojājumu paceles līmenī
- lielā lielkaula nerva bojājumu tarsālā kanāla (pēdas) līmenī
Daudzas slimības, medikamenti, pārmērīga alkohola lietošana un ģenētiskie faktori var izraisīt visu roku un kāju nervu bojājumu – polineiropātiju.
Šīs slimības gadījumā paradās tirpšana un jušanas traucējumi abās kājās, bet ar laiku arī abās rokās. Simptomi var būt gan kā salšanas, gan kā dedzināšanas, gan kā pastiprināta jūtība, gan kā nejūtīgums. Tie sākās ar kāju pirkstiem un izplatās uz visu pēdu un pat apakšstilbu, vēlāk arī uz roku pirkstiem. Raksturīga simetrija – nepatīkamās izjūtas ir abās kājās vienlaicīgu. Simptomi visizteiktāk traucē miera stāvoklī, atpūšoties sēžus vai guļus. Var būt nedroša gaita, nestabilitātes sajūta, tāpēc kā pacienti pilnībā nejūt pamatu zem kājām.
Vienīgā metode, ar kuras palīdzību var diagnosticēt polineiropātiju, ir stimulācijas elektromiogrāfija. Tā arī palīdz atšķirt polineiropātiju no citām slimībām: somatoformas veģetatīvas distonijas, izkaisītās sklerozes, smadzenīšu un muguras smadzeņu slimībām, mugurkaula patoloģijām ar nervu šķiedru nospiešanu.
Slimības, kas izraisa polineiropātiju ir ļoti dažādas, piemēram:
- infekciozas: difterija, Laima slimība, HIV infekcija
- endokrīnas: cukura diabēts, vairogdziedzera slimības, akromegālija
- autoimūnas: reimatoīdais artrīts, dažādi vaskulīti, Gijena Barē sindroms
- onkoloģiskas: zarnu, prostatas, dzemdes, plaušu vēzis
- ģenētiskas: Fabrī slimība, porfīrija, Šarko Marī amiotrofija u.c.
Ja nervs ir bojāts mugurkaula kakla daļā, to sauc par cervikālo radikulopātiju.
Tādu bojājumu var radīt spiediens uz kakla nervu no starpskriemeļu diska trūces vai “kaulu radziņiem”, jeb spondilofītiem.
Radikulopātija izpaužās ar sāpēm sprandā, kas izstaro uz roku. Bieži sāpes pavada tirpšana un jušanas traucējumi rokā. Smagos gadījumos iespējama rokas daļēja paralīze.
Izvērtējot simptomus, ārsts izsaka pieņēmumu par to, kurš kakla nervs varētu būt bojāts. Ar elektromiogrāfijas palīdzību apstiprina, ka tirpšanas un sāpju iemesls ir tieši dotā nerva saknītes bojājums mugurkaula kakla daļā, nevis kāda cita problēma, piemēram, karpāla vai kubitāla kanāla sindroms, locītavu un cīpslu bojājums pleca vai plaukstas līmenī.
Svarīgi atcerēties! Gadījumos, kad ārstam, izmeklējot pacientu, nav skaidrs, kurš kakla nervs ir bojāts, iesaka vispirms veikt magnētisko rezonansi mugurkaula kakla daļai.
Ja nervs ir saspiests vai bojāts mugurkaula jostas daļā, to sauc par lumbālo radikulopātiju. Tādu bojājumu var radīt spiediens uz jostas nervu no starpskriemeļu diska trūces vai “kaulu radziņiem”, jeb spondilofītiem. Radikulopātija izpaužās ar sāpēm krustu-jostas apvidū, kas izstaro uz kāju līdz pat pirkstu galiem. Bieži sāpes pavada tirpšana un jušanas traucējumi kājā. Smagos gadījumos iespējama kājas daļēja paralīze. Izvērtējot simptomus, ārsts izsaka pieņēmumu par to, kurš jostas nervs varētu būt bojāts. Ar elektromiogrāfijas palīdzību apstiprina, ka tirpšanas un sāpju iemesls ir tieši dotā nerva saknītes bojājums mugurkaula jostas daļā, nevis kāda cita problēma, piemēram, ciskas vai mazā lielkaula nerva bojājums, locītavu un cīpslu bojājums gūžas, ceļa vai pēdas locītavas līmenī.
Svarīgi atcerēties! Gadījumos, kad ārstam, izmeklējot pacientu, nav skaidrs, kurš kakla nervs ir bojāts, iesaka vispirms veikt magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju mugurkaula jostas daļai.
Izpaužās ar muskuļu pastiprinātu nogurdinamību un vājumu vai pat izdilšanu. Bieži nav nekādas sāpes un jušanas traucējumi. Slimības ir retas! Lai uzstādītu diagnozi, visticamāk būs nepieciešama izmeklēšana ar stimulācijas un adatu elektromiogrāfiju, kas ilgs vairāk par vienu stundu. Tādēļ ir vēlams, lai ārsts, kas nosūta pacientu ar šādu diagnozi, personīgi sazinās ar klīniku, kas veiks izmeklējumu.