Kas ir elektromiogrāfija un neirogrāfija?

• Biežākais uzdevums ir noteikt, vai pacientam ir kāda viena konkrēta nerva bojājums – neiropātija. Ar elektromiogrāfiju var pārbaudīt lielāko daļu no nerviem rokās un kājās, kā arī atsevišķus nervus uz sejas.
• iespējams diagnosticēt arī vienlaicīgi vairāku nervu bojājumu , piemēram, polineiropātiju.

Elektromiogrāfijā var noteikt arī:

• muskuļu slimības – miopātijas un miozīti
• nervu-muskuļu impulsu pārvades traucējumus – miastēniju
• atsevišķas muguras smadzeņu slimības – mielopātija, amiotrofā laterālā skleroze
• citas, samērā retas slimības
• Ar šo metodi var novērtēt arī mugurkaula kanālā esošos nervus – jostas vai kakla daļas saknītes

Nervus nepārbauda visus kopā vienlaicīgi, bet atsevišķi vienu aiz otra. Piemēram, rokā ir 8 nervi, daži no kuriem sastāv no vairākiem zariem. Tāpēc, lai veiktu pārbaudi, ārstam jāzina, kuru nervu izmeklēšana ir nepieciešama. Tādēļ vajadzīgs nosūtījums, slēdziens vai rekomendācija, kur uzskaitīti nervi, kas jāizmeklē.

Ar elektromiogrāfiju nepārbauda roku un kāju locītavas, muguras skriemeļus, cīpslas, asinsvadus, galvas smadzenes, iekšējos orgānus. Ar elektromiogrāfiju nevar konstatēt muskuļu slimības, kas radušās traumu vai pārpules rezultātā – plīsumus, sasitumus utt.
Atceraties! Pēc statistikas roku, kāju, muguras un spranda sāpju iemesls daudz biežāk ir locītāvu deformācija vai muskuļu un cīpslu iekaisums, nevis “kāds iespiedies nervs”.

• Nosūtījums ir obligāti nepieciešams gadījumā, ja pacientam tiek veikta EMG valsts programmas ietvaros
•  Gadījumos, kad EMG tiek veikta par maksu ir nepieciešams nosūtījums vai dokuments, kurā ir skaidri norādīts izmeklējuma mērķis . Tam par iemeslu ir tas, ka EMG laikā nervi netiek pārbaudīti visi reizē, bet secīgi viens aiz otra. Katrs nerva zars un katrs posms arī tiek pārbaudīts atsevišķi. Dažu nerva posmu izmeklēšana ir iespējama tikai ar adatu EMG, bet citiem nepieciešama intensīva elektriska stimulācija.
  Piemēram, rokā ir 8 lielie nervi, tie sastāv no vairākiem zariem un posmiem. Pat vienas rokas “visu nervu” pārbaude ar EMG – ir neracionāls, sāpīgs divstundu (orientējoši) izmeklējums.

Tāpēc ārstam procedūras veikšanai ir nepieciešams zināt, kura nerva izmeklēšana ir nepieciešama konkrētam pacientam. Tāpēc tiek prasīts nosūtījums, specialista slēdziens ar diagnozi.

Elektrokardiostimulātors. Cilvēkiem, kam ir ielikts sirds stimulātors, elektromiogrāfiju var veikt tikai daļēji ar maza stipruma strāvu. Vienmēr brīdiniet ārstu, ja Jums ir sirds stimulātors. Elektromiogrāfija ir droša un nekaitīga pacientiem, kam sirdī ir ielikti stenti!

Medikamenti. Pabrīdiniet ārstu, ja lietojiet asins šķīdinošās zāles! Nevienas zāles nav jāatceļ pirms elektromiogrāfijas. Izņēmums ir medikamenti, ko lieto pret miastēniju.

Ādas stāvoklis un temperatūra. Krēmu lietošana. Taukaina un vēsa āda slikti vada elektrisko strāvu, tāpēc cenšaties sasildīt rokas un nomazgāt tās ar ziepēm un siltu ūdeni pirms izmeklējuma. Lai izmeklējums būtu precīzs, rokām jābūt siltām! Gan sausa un zvīņaina āda, gan krēmota taukaina āda slikti kontaktē ar līmējamiem elektromiogrāfijas elektrodiem un apgrūtina precīzu izmeklējuma datu iegūšanu. Tādēļ pacientiem ar ādas sausuma un lobīšanās problēmām iesaka pirms izmeklējuma, nevis lietot krēmus, bet ieiet vismaz uz 30 minūtēm siltā vannā.

Pacienta līdzdalība. Elektromiogrāfijā ir vajadzīga pacienta līdzdalība – noturēt roku zināmā pozā elektriskās stimulācijas laikā, sasprindzināt muskuli pēc ārsta lūguma pie izmeklēšanas ar adatām un cits. Ja pacients nav spējīgs uz līdzdalību, piemēram, dēļ stiprām sāpēm vai traucētām uztveres spējām, pastāv liela varbūtība, ka elektromiogrāfiju nevarēs veikt, vai būs iespējama tikai daļēja izmeklēšana.

Elektriskā stimulācija, ko izmanto elektromiogrāfijas laikā ir īslaicīga (katrs impulsu ilgst līdz sekundes tūkstošdaļai) un ir samērā nesāpīga. Šī strāva nav bīstama veselībai, nerada ādas vai muskuļu bojājumus. Dažiem cilvēkiem ir nepārvaramas bailes no elektrības, kuru dēļ viņi pastiprināti izjūt strāvas iedarbību. Šādu cilvēku nav daudz, bet bailes no elektrības var būt par nopietnu šķērsli izmeklēšanai.

Adatas, kuras izmanto elektromiogrāfijā, nav lielākas par parastajām injekciju adatām. Taču adata tiek ievadīta katrā muskulī, kuru izmeklē, līdz 5 minūtēm, turklāt, pacientam šis muskulis epizodiski ir jāsasprindzina. Atkarībā no diagnozes var būt nepieciešama 1 līdz 10 muskuļu izmeklēšana.

Narkozes un anestēzijas izmantošana metodes īpatnību dēļ nav iespējama.

Uzmanību! Šī sadaļa ir domāta gan ārstu, gan pacientu informēšanai! 

Parasti, saņemot nosūtījumu uz elektromiogrāfiju, pacientam ir svarīgi zināt, kurš no izmeklējuma veidiem tiks izmantots tieši viņam: adatu elektromiogrāfija vai neirogrāfija (stimulācijas elektromiogrāfija ar elektrisko strāvu).
Visos gadījumos bez izņēmuma pacienta izmeklēšanu uzsāk ar neirogrāfiju. Tikai aptuveni 20% gadījumu diagnozes uzstādīšanai būs nepieciešama arī adatu elektromiogrāfija. Vai izmantot vienu vai abas metodes, ārsts izlemj katrā konkrētā gadījumā individuāli. Tāpēc ka var būt sekojošas situācijas:

• Bieži vien ar neirogrāfijas palīdzību izdodas apstiprināt vai izslēgt nervu bojājumu, kā arī atrast bojājuma vietu.
  Šādos gadījumos adatu elektromiogrāfija nav vajadzīga!
• Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas izslēgt nerva bojājumu tikai vienā posmā (piemēram, rokā līdz plecam),
  bet pārējo nerva posmu izmeklēšana ar elektrisko strāvu nav iespējama (piemēram, ja bojāta kakla nerva saknītes). Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!
• Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas izslēgt nerva bojājumu, bet ir nepieciešama muguras smadzeņu vai muskuļu izmeklēšana. Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!
• Ar neirogrāfijas palīdzību izdodas apstiprināt nerva bojājumu, bet izmaiņas tajā ir tik dziļas un izteiktas,
  ka nepieciešama izmeklēšana ar adatu elektrodiem bojājuma pakāpes precizēšanai. Tiek izmantota adatu elektromiogrāfija!

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota tikai neirogrāfija:

Rokas nervu bojājumi:

• Karpāla kanāla sindroms un citi vidus nerva bojājumi – n.medianus
• Kubitāla kanāla sindroms, Gijona kanāla sindroms un citi elkoņa nerva bojājumi – n.ulnaris
• Spieķa nerva bojājums – n.radialis
• Pleca pinuma bojājums – plexus brachialis

Polineiropātija, tai skaitā diabētiska neiropātija un poliradikuloneirīts.

Kājas nervu bojājumi:

• Tarsāla kanāla sindroms un citi lielā lielkaula nerva bojājumi – n.tibialis
• Mazā lielkaula nerva bojājums – n.peroneus
• Ciskas nerva bojājums – n.femoralis
• Sēžas nerva bojājums – n.ischiadicus
• Jostas-krustu pinuma bojājums – plexus lumbosacralis

Sejas nervu bojājumi:

• Trijzaru nerva bojājums – n.trigeminus
• Sejas nerva bojājums – n.facialis (Mūsdienās šo nervu izmeklēšanai parasti izmanto magnētisko rezonansi)

Miastēnija

Miastēnijas diagnostikai izmanto neirogrāfijas paveidu -dekrementa testu, kur nervi uz sejas, pleca un rokas tiek stimulēti ar atkārtotas strāvas signālu – 3 impulsi sekundē.

Šeit ir uzskaitītas slimības, kuru diagnostikai visbiežāk tiek izmantota neirogrāfija un adatu elektromiogrāfija:

• Kakla (C5-C8) un jostas (L3-S1) nervu saknīšu bojājums
• Muskuļu slimības – miopātijas, miozīti, miotonijas, muskuļu distrofijas, periodiskas paralīzes u.c
• Muguras smadzeņu un motoneironu slimības – mielopātija, spināla muskuļu atrofija, motoneironu slimība, postpolio sindroms.